Gaismas Dievs seno latviešu reliģijā

Haralds Biezais
Gaismas Dievs seno latviešu reliģijā
Gaismas dievs seno latviešu reliģiskajās tradīcijās un vēstures avotos ir viens no visagrāk apliecinātajiem, gan ar Ūsiņa vārdu. Diskusijas ap šo dieva tēlu laiku gājumā ir bijušas ļoti asas, dažkārt arī polemiskas; tajās ir krustojušās tīri objektīvas pētniecības intereses ar nacionālromantiskām vēlmēm stiprināt tautisko apziņu — līdz pat tieksmēm atjaunot seno latviešu reliģiju, tanī ierādot savu vietu arī Ūsiņam. Kas attiecas uz agrīno zinātnisko pētniecību, tad ir jāņem vērā dažas sevišķas grūtības. Sie pētnieki bija sveštautieši, kam dzīvā reliģiskā tautas tradīcija bija sveša, jo vajāšanas dēj tā tika cittautiešiem slēpta. Turklāt tautas valodas vāja pazīšana radīja pārpratumus nozīmīgu apzīmējumu jēgas izpratnē, nemaz nerunājot par dziļākām semantiskām niansēm. Vēlāk šīm grūtībām pievienojās metodiskas neskaidrības, pieietamo avotu materiālu interpretējot sava laika valdošo reliģijas un valodas pētniecības metožu ietvaros. Šo apstākļu noteikto grūtību pārvarēšana latviešu reliģijas pētniecībā vispār, bet it sevišķi jautājumā par Gaismas dievu nopietnāk aizsākās jau pagājušā gadsimta otrā pusē. 1994